Ubaga tarbu nest — bēdas, nabadzība,

Ubagu redzēt vai ar viņu runāt — raizes.

Uguns, to aizdedzināt — iegūt mīlestību;

izdzēst — zaudēt mīlestību, plānu sabrukums;

gaiši degoša — prieks, mīla, labklājība;

ar dūmiem — nelaimīgs pārpratums;

ar to apdedzināties: jauniešiem — ļaunas kaislības; pā­rējiem — nepatikšanas;

no debesīm krītoša — briesmas;

krāsnī vai plītī — labklājība, bērnu svētība.

Ugunsdzēsības rīki — laba nākotne.

Ugunsgrēks — mīlestības vai draudzības izraisīta nelaime.

Ugunszīmes debesīs, lielas — bada laiki, ienaidnieku uzbru­kums;

     mazas — nepatikšanas ar priekšniecību, neraža.

Uniformu valkāt — gods un slava;

     redzēt — kļūt iedomīgam.

Universitātē būt — rūpes.

Upe, skaidra un tīra — prieks un laime;

tajā iekrist un tikt aizrautam vai noslīkt — nelaime, arī

slimība;

no tās izkļūt — izglābties no nelaimes;

      duļķaina — priekšniecības nelabvēlība, kavēkļi un šķēr­šļi;

tajā stāvēt, tikt viļņu apskalotam un netikt laukā — bē­das;

strauja un krāčaina — ciest zaudējumu pārsteigšanās dēļ;

pāri plūstoša — briesmas.

Upīte, skaidra, ietekoša mājā — bagāts vīrs vai sieva, peļņa;

      dūņaina — ienaidnieka uzbrukums, zaudējumi.

Upurējam citus redzēt: slimniekiem — veselības pasliktināša­nās; pārējiem — sīkas iekšējās nesaskaņas.

Upurēt — labklājība.

Upurētam tikt — nelaime.

Urbt kaut ko — darbabiedra nāve.

Utis redzēt, maz, uz miesas vai drēbēm un nokaut — atbrīvo­ties no bēdām un raizēm;

        ļoti daudz — nelaime, ilga slimība, nabadzība;

       tās nokratīt — atbrīvoties no nelaimes vai slimības;

       neparasta lieluma — bagātība, nauda.

Uzacis, kuplas un glīti veidotas — priecīga dzīve, labklājība, sevišķi sievietēm.

Uzraudzītam tikt — nepatikšanas.

Uzraugam būt — tikt labā amatā.

Uzvalks, jauns un tīrs — laba zīme;

      netīrs — slikta zīme.

Ū

Ūdeni dzert, aukstu — laime, veselība;

       siltu — slimība, labklājība;

       tajā mazgāties — labklājība;

       siltā mazgāties: slimniekiem — veselība; veseliem bezdarbs.

Ūdenī peldēt — slimība, dažiem — iedzeršana;

       spoguļoties — slimība, arī nāve;

       izbrist tam cauri — tikt vaļā no likstām;

       tajā noslīkt — nelaime, briesmas;

       redzēt to vārāmies — rīkoties pārsteidzīgi;

       dzirdēt krācam — tuvas briesmas.

Ūdens, neskaidrs — kavēkļi, nepatikšanas.

Ūdensčūskas: slimiem — izveseļošanās; veseliem — bez­darbs.

Ūdensdzirnavas redzēt — bagātība.

Ūdenskritums, to redzēt vai dzirdēt — dusmīga, pārsteidzīga priekšniecība, partejiski tiesneši.

Ūdens ķirzakas — satikšanās ar mazisku, sīkumainu cilvēku.

Ūdenslīdēju redzēt — tikties ar bezbailīgiem cilvēkiem.

Ūdensplūdi — posts un raizes.

Ūdensputnus redzēt — nonākt briesmās.

Ūdensvads, tīrs un kārtīgs — ērta dzīve;

        netīrs, aizsērējis nekārtīga dzīve.

Ūdenszāles — nepatikšanas.

Ūdri redzēt — tikties ar paslepenu cilvēku.

Ūpi redzēt — klusums tirdzniecībā, neauglība;

     tā ligzdu mežā — posts.

Ūsas, kuplas — gods;

  izplūkātas — izsmiekls, negods; sievietei — slikta zīme.

Ūtrupē būt — nepatikšanas.

Ūtrupētam tikt — zaudēt tiesas procesu vai vietu.