Pilsēta, pazīstama — tikšanas ar draugiem, labs ceļojums;
tukša — nabadzība, zaudējumi;
skaista un pilna — laba vieta, turība;
pa to braukt — nemiers;
to būvēt — prieks un laime;
ar augstiem torņiem — tu uzsāksi lielu biznesu.
Pilsētas domniekam būt — gods, labs amats.
Pindzeli redzēt — tenkas, satikšanās ar muļķiem.
Piparus redzēt vai ēst — asaras, nepatikšanas;
malt vai grūst — nonākt sliktā omā.
Piramīdas redzēt vai tajās kāpt — nākt godā.
Pirkstā iegriezt — nepatikšanas.
Pirksti, netīri — vekseļu viltošana, zādzība vai negods;
skaisti un slaidi — patīkama nodarbošanās;
lieki (vairāk nekā pieci) — neparedzēta bagātība, ienākumi, arī ārlaulības bērni;
ar gariem nagiem — gods.
Pirkstus zaudēt: literātiem, gleznotājiem un visiem, kas rīkojas ar spalvu vai zīmuli, nozīmē bezdarbu; tirgotājiem — mazus ienākumus; pārējiem — parādus, bērnu vai tuvinieku nāvi.
Pirtī būt un pērties: tiem, kas parasti tur neiet, bet mazgājas vannā,— nemiers, zaudējumi, bads un bēdas, slimība;
tiem, kas parasti tur iet: veseliem — turība;
slimiem —veselība.
Pirts, bez ūdens — neveiksmes.
Pistoli redzēt — ķildas un nepatikšanas;
ar to šaut — pašam būt par iemeslu ķildai.
Plāceņus cept vai ēst — tenkas un paļas dzirdēt.
Plakātu redzēt — pārsteidzošas ziņas.
Plāksteri redzēt — zaudējumi, neveiksmes;
likt uz sāpošas vietas — slimība;
uz acs — apvainojums.
Plauktu redzēt vai nest — slimība.
Pleci, plati un taisni — izturība, veselība;
salīkuši — raizes, slimība.
Plēsīgu zvēru redzēt — nākt saskarsme ar nikniem un ļauniem cilvēkiem. Plēsties — nepatikšanas.
Plēšas redzēt — nesaskaņas un ķildas;
pirkt — tu kļūsi izklaidīgs;
ar tām uguni pūst — apmelošana.
Plikam būt — nabadzība, kauns, slimība, drauga zaudēšana.
Plikgalvim būt — izsmiekls, vecumdienās trūkums;
tikai vienā galvas pusē — tikt arestētam; godīgiem cilvēkiem radinieku nāve.
Plikus redzēt citus — rūpes, raizes, nepatikšanas.
Pliķi dabūt — skat. Pļauka.
Plīti redzēt: neprecētiem — apprecēšanās; precētiem — ērta mājas dzīve;
tā neglīta — slikta saimniecība.
Plostu redzēt vai braukt ar to — nedroša dzīve.
Plūdi, lieli, krācoši — briesmas, politiskas pārvērtības, revolūcija vai karš;
atsevišķiem cilvēkiem — slimība un nemieri.
Plūmes lasīt vai ēst — asaras;
kaltētas — garlaicība.
Pļauku saņemt — nonākt sliktā sabiedrībā, krist kaunā;
dot — tevi pievils.
Pļaut atvases — bērnu slimošana.
Pļaut sienu vai labību īstajā laikā — laba izdošanās, turība, cerību piepildīšanās;
nelaikā — neveiksme visā darbībā un biznesā, cerību
iziršana.
Pļava, ziedoša — laimīga dzīve; neprecētiem — laulības;
tajā gulēt — omulīga, patīkama dzīve;
nokaltusi — trūkums, nelaime, slimība;
nelīdzena — nemierīga dzīve.
Pļāvējus redzēt, laikā — ātra virzīšanās uz priekšu;
nelaikā — nozīmē pretējo.
Podagra, ar to slimot — veselība.
Pods, pilns — īpašuma vairošanas;
tukšs — trūkums; to sasist — slikti laiki.
Pogas, spožas — gods;
nespodras — trūcīga iztikšana;
noraut — izdevumi, nepatikšanas.
Pokāls, no tā dzert — skat. Biķeris.
Policiju redzēt — nepatikšanas un raizes.
Polipi — ceļojums.
Polsteris, uz tā gulēt vai sēdēt — kļūsi izlutināts un mīkstčaulīgs, iekritīsi parādos.
Politika, par to runāt — ķildas ar draugiem vai mājiniekiem.
Polu, ziemeļu vai dienvidu, redzēt — tāls ceļojums.
Pomādi lietot — nodoties izšķērdībai un greznībai.
Pomerances ēst vai redzēt — cerību iziršana.
Porcelānu redzēt — turība;
pirkt — ierīkot savu saimniecību;
saplēst — negaidītas nepatikšanas.
Prāmis, ar to braukt — sarežģītas darīšanas;
ar to braucot nogrimt — briesmas.
Prāvoties — nepatikšanas.
Prāvu vinnēt — izkulties no nepatikšanām; prāvniekiem — zaudēšana;
to zaudēt — nonākt nepatikšanās; prāvniekiem — pretēja nozīme.
Precēt — precētai sievai citu vīru vai vīram citu sievu — nozīmē viena laulātā drauga nāvi vai citādu šķiršanos.
Precēties, pašam — nozīmē labu visiem tiem, kas uzsāk jaunu biznesu vai darbu; slimniekam (precoties ar jaunavu) — nāvi; pārējiem — nemieru, rūpes un sliktas valodas.
Prēmiju saņemt — peļņa, jauns darbs.
Presi redzēt vai ar to spiest — labas ziņas.
Prezidents, ar viņu runāt — panākumi;
par to būt — gods.
Priecāties — bēdas.
Priedes, zaļas: galdniekiem, būvmeistariem un kuģiniekiem — nozīmē labu; pārējiem — sīkas nepatikšanas;
nokaltušas — nozīmē pretējo kā zaļas.
Priekameita, ar to atklātajā namā kopoties — kauns, mazi izdevumi; uzņēmējiem — laba zīme;
neglīta — nepatikšanas, apsmiekls;
grezna — panākumi naudas lietās;
ar to staigāt pa ielu — nepatikšanas.
Priekšauts, skaists — dāvana;
veseliem — dzīves
to atrast — dabūt labu vietu vai darbu;
mazgāt — dzīves pārmaiņas;
lāpīt — līdzekļu sašaurināšanās;
pazaudēt — atstāt vietu vai darbu;
saplīsis — slimība, grūta iztikšana.
Prieku just — bēdas.
Priesteri redzēt: slimniekiem — krīze; maiņa uz labo pusi; par to būt — gods.
Princi vai princesi redzēt — saņemt patīkamas ziņas, gūt ievērību.
Procentus aprēķināt — nepatikšanas biznesa lietās.
Procesiju redzēt — likteņa maiņa;
tajā piedalīties — laime un prieks.
Procesu vest — skat Prāvoties.
Projektu redzēt vai izstrādāt — jauni plāni.
Protekciju baudīt — tevi izmantos.
Provizoru redzēt vai ar viņu runāt — slimība.
Pūci redzēt laižamies — laulības pārkāpšana, bezdarbs;
dzirdēt vaidam — gaidāmas briesmas;
redzēt tupam uz mājas — nelaime tai mājai;
nošaut — izbēgt no nelaimes.
Pudeles redzēt — nepatikšanas;
sasist — tikt vaļā no nepatikšanām;
dažiem turpretim —prieks;
pildīt — grūts un nepatīkams darbs.
Pudeli redzēt — uzticamu draugu iemantot;
pazaudēt — draugu zaudēt.
Pūderēt citu — palīdzēt noslēpt kādu nedarbu.
Pūderēt galvu — galvassāpes.
Pūderēties — tu kādu piekrāpsi.
Pūderi atrast vai pirkt — būt izšķērdīgam.
Pudiņu gatavot vai ēst — tenkas.
Puķes, sarkanas — sirdssāpes, mīlas bēdas;
baltas — skumjas;
novītušas — slimība;
stādīt — peļņa;
izraut — zaudējumi.
Pūķi (papīra) redzēt paceļamies — labklājība;
nokrītam — zaudējumi, neveiksmes.
Pūķis, no tā bēgt — briesmas;
to sagūstīt vai nošaut — izbēgt no briesmām.
Puķu kāposti — laba pazīšanās.
Puķu korso — gods un slava.
Puķu vāze — priecīgs pārsteigums;
to sasist — daudz nepatikšanu un ķezu.
Puķu veikals — ātri pārejošas bēdas.
Pulkstenis, zelta — veiksme darbā un darījumos;
sudraba — apmierinošs darbs;
vienkāršs — kārtīga iztikšana;
to sasist — neveiksmes; slimniekiem — krīze, pat nāve;
apstājies — nāves gadījums.
Pulkstenķēde, zelta — prieks;
melna — sērās.
Pulksteņmeistaru redzēt — dabūt nepatīkamu uzdevumu.
Pulveri, zāļu, redzēt — slimība;
šaujamo — tikties ar dusmīgiem cilvēkiem.
Pulvertorni redzēt — nedrošs darījums.
Pumpis, ar ūdeni — patīkams pārsteigums;
bez ūdens — slikta zīme, nekārtības saimniecībā.
Pumpurus redzēt plaukstam — mīla, saderināšanās, jauka nākotne;
savītušus — vilšanās, neveiksmes;
nobraucīt — pašam savas vainas dēļ sagandēt nākotni,
iznīcināt mīlestību.
Punšu dzert — patīkamas stundas piedzīvot;
gatavot — prieks,
Pupas lobīt vai ēst — nesaticība, ķildas, arī bēdas;
vārīt — saimniecības apstākļu pasliktināšanās;
griezt — rūpes par nākotni;
stādīt — raizes.
Purpuru valkāt — nākt lielā godā.
Purvu redzēt — sliktas izredzes;
pa to iet — grūta dzīve, kauns;
tajā iestigt — briesmas, slimība;
iestigt un netikt laukā — grūta slimība, pat nāve;
izbrist — izkļūt no nepatikšanām un bēdām.
Pūsli redzēt — ķildas un nesaskaņas.
Puteni redzēt — kavēkļi.
Putni, daudz un melni — karš.
Putnu, vienu, redzēt — sēras;
daudz, gaisā — labas, priecīgas ziņas.
Putnu ligzda, tukša — izpostīta ģimenes dzīve;
ar olām vai bērniem — laimīga, bērniem svētīta ģimenes dzīve;
to izpostīt — bēdas.
Putnus ķert —- nodoties flirtam;
šaut — iemīlēties;
barot — nāks jautri viesi;
ķert — peļņa;
redzēt būri — nodarīsi kādam pāri;
nonāvēt — zaudējumi, neveiksmes.
Putnus dzirdēt dziedam — prieks.
Putnubiedēklis — tiksi muļķīgi apmānīts.
Putraimus redzēt — turība;
vārīt — veselība.
Putru vārīt vai ēst — iekļūt ļaužu valodās.