Svētdiena
26.04.05
17:47
IEEJAS FORMA
KALENDĀRS
«  Aprīlis 2026  »
POTCPkSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930
IERAKSTU ARHĪVS
CITI SAITI
APTAUJA
Novērtējiet manu vietni
Pavisam atbildes: 31
ČATIŅŠ
STATISTIKA

Pavisam ienākuši saitā: 1
Viesi 1
Lietotāji 0

MEDICUS

Sapņu tulks_S,Š_


Skārnis ar gaļu — lielas nepatikšanas.

Skolā būt — nepatikšanas;

        tā bērnu pilna — daudz rūpju.

Skolotājam būt — labu vietu dabūt;

        viņu redzēt — rūpes.

Skriet, ātri — sekmes, peļņa;

        un nevarēt — kavēkļi, bēdas;

        un sasniegt mērķi — veiksmīgs darījums;

        un kādam tikt garām — pārspēt vai padzīt to;

        un krist — darbā neveiksmes;

        pa gaisu — laime, augsts stāvoklis.

Skrodera darbnīca — labs darījums.

Skroderi redzēt strādājam — iegūt mantu;

        ienākam mājās — krietni izdevumi;

        sev mēru ņemam — jaunas ieceres.

Skrotis redzēt — sīkas ķildas un nepatikšanas;

        tikt to ķertam — slimība;

        šaut — izraisīt ķildu;

        redzēt mājā ielidojam — briesmas.

Skrūves redzēt — tikt apsmietam.

Skrūvsolu redzēt vai pie tā strādāt — uzticīga draudzība un mīlestība.

Skudras redzēt — daudz darba;

        samīdīt — paša vainas dēj zaudēt laimi;

        ausīs — nāve.

Skudru pūznī iekāpt — daudz rūpju;

        gulēt — rūpes eksistences dēļ;

        to iznīcināt — izputināt savu mājas iekārtu,

Skūpstīt labus draugus vai paziņas — prieks;

        tos, kurus pazīst, bet ar kuriem attiecības nav labas,—nepatikšanas;

        zemi — bēdas un pazemojums;

        ienaidniekus — izlīgšana; precētiem cilvēkiem — ķildas.

Skūpstītam tikt — no mirušiem: slimniekiem — slikta zīme;

        veseliem — nenozīmīgi darbi un sarunas;

        no mirušiem, kuri dzīvē bijuši sevišķi dārgi un mīļi,— nozīmē visu labu. Skurstenis, vesels, kūpošs — labklājība;

        sabrucis — trūkums, slimība, arī mājas tēva vai mātes nāve;

        to slaucīt pašam — rūpēties par mājas apstākļu uzlabošanu.

Skursteņslauķi redzēt — tikties ar šaubīgiem cilvēkiem.

Slaikam būt — veselība.

Slaistīties (slinkot)— kļūt nabagam.

Slapjdraņķi redzēt — nepatikšanas.

Slaucīt istabu — dzīves vai vietas maiņa;

        ielu — nepatīkams darbs;

        pirti — slimība;

        riju — trūkums un bēdas;

        kūti — nelaime ar kustoņiem.

Slaukt govi — turība;

         kazu — slimība;

         ķēvi — nepatikšanas.

Slauktuve, pilna ar pienu — turība;

         tukša — vāja saimniecība.

Slavenam kļūt — bēdas.

Slavēt citu — apmelot kādu.

Slavētam tikt — tiksi pievilts un apmelots.

Slazdus redzēt — zaudējums;

         tajos iekrist — nelaime, nodevība.

Slēgt durvis — glabāt noslēpumu.

Slēģus redzēt — uzzināt noslēpumu.

Slēpes, ar tām braukt — ātri gūt panākumus dienestā vai darbā.

Slepkavu redzēt — tevi grib pavest;

         tā rokās krist — nelaime.

Slēpt kaut ko — netīra sirdsapziņa.

Slēpties — tev draud sarežģīti apstākļi.

Slidas, slidot pašam — veiksme un panākumi;

         redzēt slidojam citus — klusums biznesa lietās.

Slīkstam citus redzēt — nepatikšanas.

Slīkt — briesmas, slimība, neveiksmīga apprecēšanās.

Slimam būt un nedabūt ārstu — tikt bēdās pamestam.

Slimam gulēt — bezdarbs; ceļiniekiem — šķēršļi, vēlmju nepiepildīšanās.

Slīmests (darbarīks), ar to strādāt — dabūsi ienesīgu darbu.

Slimnieku apmeklēt, svešu — nelaime;

         pazīstamu — šim slimniekam uzlabosies veselība.

Slimus vecākus redzēt — bēdas;

         bērnus — nesaskaņas mājās.

Slinkot — kļūsi nabags.

Slodzīt kaut ko — sagaidāms grūts darbs.

Slogu redzēt — raizes.

Sloku redzēt — pārmaiņas darbā;

         ķert vai šaut — ceļojums; dažiem — laime loterijā;

         ēst — kļūt bagātam vai ievērojamam.

Slota, jauna — neuzticami draugi;

         veca — satikšanās ar veciem draugiem;

         to pirkt — slikti dienestnieki;

         ielikt kātā — zaudēt vietu;

         ar to slaucīt — nabadzība, vietas maiņa;

         uz tās jāt — nodoties māņiem.

Sludinājumus lasīt — saņemt jaunas ziņas.

Slūžas redzēt — tuvojas draudīgi laiki.

Smagumu celt — bēdas, nabadzība.

Smēdi redzēt — pagrūta dzīve;

         tajā ieiet — grūta dzīve;

         kalt — smagi darbi un bēdas.

Smēķēt — veselība;

         redzēt citus smēķējam — patīkama sabiedrība.

Smelt ūdeni — skat. Ūdens.

Smērēt ratus vai zābakus — ceļojums;

          seju — nepatikšanas.

Smieklus redzēt vai dzirdēt — nepatikšanas.

Smieties — bēdas, skumjas.

Smilkstēšanu dzirdēt — sliktas ziņas.

Smilšu bedre — sarežģīti naudas apstākli;

         tajā iekrist — nonākt parādos.

Smilšu pulkstenis — bīstama slimība.

Smiltis redzēt — nepatīkams apciemojums;

          kaisīt — dzīves nedrošība. Smiņķēti es: sievietēm — piekrišana; vīriešiem — izsmiekls un nodevība.

Smokings — skat Svārki.

Sniegu redzēt ziemā, parastā laikā — nenozīmē neko;

         neparastā — bēdas un neveiksmes.

Sodrējus redzēt vai slaucīt — nepatīkams darbs.

Soļot ātri, lieliem soļiem — tikt dzīvē uz priekšu;

         maziem — lēnām tikt uz priekšu.

Spaiņi, pilni — ienesīgi darījumi;

         tukši — neveiksmīgi darījumi;

         ar tiem iet uz aku — dabūt labi atalgotu darbu.

Spalva, ar to rakstīt — labas ziņas.

Spalvas (putnu), melnas — bēdas;

         baltas — tikt vaļā no aizdomām;

         raibas — apstākļu maiņa;

         plucināt — peļņa.

Spalvas (mati) uz mēles vai smaganām — slimība, nelaime;

        uz rokas virsas — nebrīvība;

        uz delnas — bezdarbs;

        uz krūtīm — veselība;

        uz kājām — neveiksmīgs ceļojums.

Spārdīties — nepatikšanas.

Spāres (mājas piederums) — nemieri, rūpes.

Spāres (kukaiņi) — sīkas nepatikšanas.

Sparģeļus ēst — laba veselība;

         to daudz — peļņa.

Spārni, pašam — liela laime.

Speķi ēst, ceptu — ātra peļņa un izdošanās; dažiem — slimība;

        vārītu — lēnāka peļņa un izdošanās;

        jēlu — bēdas un nepatikšanas;

        sālīt — līdzekļu samazināšanās,

Spēlēt, mūziku — sēras;

        kārtis — ķildas;

        un vinnēt — iegūt ienaidniekus;

        zaudēt — tevi izsmies;

        loterijā — zaudēt.

Spīķeris, tukšs — trūkums;

        pilns — bagātība un svētība.

Spilvens, uz tā gulēt — omulīga dzīve.

Spļaudekļus redzēt — slimība.

Spļaudīties — ķildas.

Spļaut asinis — sirdssāpes.

Spļāvienu saņemt — kauns, apsmiekls.

Spoguli sasist — plānu izjukšana, cerību iršana.

Spogulī skatīties un redzēt sevi līdzīgu: tiem, kas vēlas

        precēties,— laba zīme; pārējiem — nelabvēlīgi apstākļi, slimība;

        redzēt citādu — iedzīvoties nelikumīgā bērnā;

        nejauku — slimība, nesaskaņas.

Spokus redzēt — bēdas, nelaime, slimība.

Spriedumu klausīties — nepatikšanas.

Sprogas (matu) redzēt — priecīgas ziņas.

Sprogot matus — sēras.

Stabi, apgāzušies — satricināta mājas dzīve, arī slimība.

Stabu rakt — grūts darbs.

Stabuli pūst — bēdas, neveiksme mīlestībā;

        dzirdēt pūšam — vilties cerībās.

Stacijā būt — ceļojums.

Stadulu redzēt — sagaidīt viesus.

Stalli būvēt — turība.

Stallī būt, glītā — veselība;

         neglītā — trūkums, bēdas.

Stangas redzēt vai ar tām strādāt — gaidāms grūts darbs.

Stārķi redzēt: neprecētiem — apprecēšanās; precētiem — bērni; ceļiniekiem — veiksmīgs ceļš.

Stārķus redzēt, barā — iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītā­jiem;

         redzēt ziemā — vētra;

         vasarā — sausums.

Steigties un nokļūt noteiktā vietā — sasniegt mērķi;

         un nekur netikt — kavēkļi, sarežģījumi.

Steķus redzēt — pūles.

Stelles — ceļojums, dzīves maiņa;

         ar uzvilktiem audiem — ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audeklu — īss mūžs; ar nogrieztu audeklu — nāve; tajās sēdēt un aust — visu lietu  un darīšanu  labs atrisinājums

Steļļu piederumi — rūpes, sarežģījumi biznesa lietās.

Stieple, to atrast — nepatikšanas;

         palikt tajā karājamies — briesmas nākotnē;

         to vilkt — prāvas ieilgšana;

         uz tās dejot — lielas grūtības.

Stigu redzēt mežā vai pa to iet — izkulties no nepatikšanai un sarežģījumiem.

>>>